Zāļu tēju fermentācija

To, ka zāļu tējas ir organismam vērtīgas un ka tās spēj palīdzēt dažādu saslimšanu gadījumos, zina visi, diemžēl daudzi cilvēki šādas tējas nedzer, jo atklāti sakot, tās nav visai garšīgas un aromātiskas. Zināmākās zāļu tējas, kā, piemēram, piparmētru tēja, kumelīšu tēja, lavandas tēja utt., garšo un smaržo labi, taču ārstniecības augu sarakts sniedzas daudz tālāk par šiem dažiem zināmajiem garšaugiem. Arī dažādas lapu un pumpuru tējas, piemēram, jāņogu lapu tēja, aveņu lapu tēja, jāņogu lapu tēja utt., ir veselībai ļoti labas un ar dziednieciskām īpašībām, taču šādu augu tējas garšo pēc kaltētas zāles, luottoa netistä vai celulozes. Par laimi, ir veids, kā panākt, ka arī šīm zāļu tējām tiek piešķirts ļoti izteiksmīgs aromāts un garša. To var panākt ar procesu, ko sauc par fermentēšanu. Kas tad īsti ir fermentēšana un kas šajā procesā notiek ar augu?

Fermentācija pamatā ir vienkāršs bioķīmisks process. Tās laikā tiek sadalīti organiskie savienojumi un tiek izdalīta, atbrīvota enerģija. Šo procesu veicina fermenti jeb enzīmi. Šie enzīmi lielākoties atrodas pašos augos, taču dabā fermentācijas procesā iesaistās arī dažādi mikroorganismi, piemēram, baktērijas, un tiek izmantoti arī viņu fermenti.

Tad nu rodas jautājums, kā šos fermentus atbrīvot un uzsākt šo bioķīmisko procesu. Kā jau tika minēts pamatā pietiek ar paša auga fermentiem, tātad nekas nav jāpievieno, vien jāpāršķeļ auga lapās esošās šūnas un jāļauj izdalīties sulām. Ja auga lapa tiek saburzīta vai saberzēta, var redzēt, ka no tās izdalās sula. Tā ir starpšūnu sula ar kuru arī tiek atbrīvoti fermenti. Šiem fermentiem izkļūstot no šūnas vakuolas sākas ne vien fiziskas pārmaiņas, bet arī izmaiņas auga bioķīmiskajā sastāvā. Organisko savienojumu ķēdes, kā , piemēram, ogļhidrāti, cietes un olbaltumvielas šajā procesā noārdās jeb šķeļas un tiek radīti vienkārši bioķīmiskie elementi. Paši fermenti paātrina un veicina šo procesu. Atkarībā no fermentācijas metodes, šie fermenti var veicināt tieši vajadzīgo bioķīmisko savienojumu šķelšanos, panākot vēlamo rezultātu.

Kā tad praktiski fermentēt zāļu tējas? Kā jau minējām, metodes ir vairākas. Piemēram, ugunspuķu fermentācijā, ievāktās un mazliet apžāvētās lapas vislabāk izmalt caur gaļasmašīnu. Pēc tam samaltās lapas vienkārši jāatstāj siltā vietā fermentēties uz vienu vai divām dienām. Jāuzmanās, lai nesāktos cits bioķīmiskais process – skābšana. To var pārbaudīt pēc smaržas – ja rodas skāba smaka, esat pārcenties un augi ir saskābuši. Ja samaltās lapas saskābs, tās vairs nederēs tējas iegūšanai. Pēc tam, kad lapas fermentējušās, tās žāvē. Tam var izmantot vai nu speciālu augu žāvēšanas aparātu, avi arī cepeškrāsni. Ieliekot masu cepeškrāsnī uz aptuveni 100 C grādiem, tās jāžāvē mazliet vairāk kā pus stundu, līdz tēja ir pilnībā sausa un nelīp pie rokām. Pēc tam atliek tēju mazliet atdzesēt un tā ir gatava. Līdzīgi notiek arī citu zāļu tēju fermentēšana, taču pirms fermentējat dažādas zāļu tējas, painteresējieties par konkrētā auga īpatnībām un fermentācijas procesa nepieciešamību.